Sienas kalendāri

Jūgendstila Rīga

... 20. gs. sākums. Baltijas metropole Rīga piedzīvo strauju ekonomisko uzplaukumu: attīstās rūpniecība un tirdzniecība, būtiski pieaug pilsētas iedzīvotāju skaits, tiek celtas jaunas ēkas – pārsvarā daudzstāvu īres nami. Te nu ir iespēja izpausties arhitektu talantam un izdomai – 19. un 20. gs. mijā Eiropā strauji izplatās greznais un vienlaikus funkcionālais jūgendstils. Apdares detaļu piesātinātība, kas dažbrīd, šķiet, jau robežojas ar pārsātinātību, liekti saspriegtas līnijas, ģeometriskas figūras, stilizētu augu ornamenti, putni un dzīvnieki, maskas, simboli un mitoloģiski tēli, un protams, skaistuma simbols – sieviete.

2019. gada kalendārs "Jūgendstila Rīga" iepazīstina lasītāju ar 16 lieliskiem jūgendstila ēku paraugiem. Kalendāra vizuālajā noformējumā mēģināts saglabāt stila būtību un, cerams, ka tas ne tikai priecēs arhitektūras cienītājus, bet rosinās ikvienu uzmanīgāk papētīt namu fasādes un ievilinās teiksmainajā jūgendstila pasaulē.

Izdevumā īsi komentāri par katru objektu latviešu un angļu valodā. Kalendārā vārda dienas, Mēness fāzes, svinam- un atzīmējamās dienas, norādītas valsts karoga izkāršanas dienas.

Jūras krāsas

Vienmēr mainīgā Baltijas jūra. Tumši zila kā rudzupuķe tā ir pavasarī, maiga un gaiša, kad ūdeņos atspīd zili-baltās vasaras debesis, pelēka un draudīga – rudens vētrās. Jūras krāsām piespēlē liedags, kurā viļņi raksta savus stāstus, akmeņi, gliemežvāki un jūraszāles,... pat ledusgabali iekrāsojas ziemas saules staros! Šaubu nav – mūsu jūra ir visskaistākā!

Kalendārā 15 attēlos jūra stāsta savu krāsaino stāstu. Te arī daži interesanti un noderīgi fakti par jūru. Kalendārā vārda dienas, Mēness fāzes, svinam- un atzīmējamās dienas, norādītas valsts karoga izkāršanas dienas, aktuālā mēneša blakusmēneši.

Latvijas pilis

Šie ir stāsti ne tikai par konkrētām pilīm, bet ceļojums cauri gadsimtiem. Vispirms uz tālo 13. gs., kad pašreizējā Latvijas teritorijā sev pilis cēla Livonijas ordenis.

Bet! Nekas vēl nav nokavēts – Jaunpilī viduslaiku aura jūtama ne tikai pagalmā un telpās, bet te var satikt mūku brāli Teodoru un citus personāžus, un arī Dundagā un Lielstraupē pils mūri glabā stāstus par dažādiem laikiem. Lai arī citviet no senās varenības saglabājušās tikai drupas, arī tās ir vēstures liecinieces un vajag pavisam nedaudz, lai ekskursijās iztēlotos, kā tad te bija toreiz, kad pils iemītnieki devās ikdienas gaitās vai aizstāvējās pret iebrucējiem...

Atšķirīgas, lai arī joprojām nocietinātas, pilis tika būvētas 16. gs. Atjaunotā Bauskas pils apmeklētājiem demonstrē renesanses un manierisma laika piļu arhitektūru.

Gluži citas funkcijas pilīm un cita īpašnieku gaume bija 18. gs., kad tika celtas hercogu rezidences Rundālē un Jelgavā.

19. gs. otrās puses Baltijas muižniecības materiālo stāvokli apliecina greznās muižu īpašnieku ģimenes "mājas" – Stāmerienas un Odzienas pils.

20. gs. sākumā romantiska medību pils Jaunmokās tika uzbūvēta Rīgas mēram Armitstedam, bet neliela, pasaku pilij līdzīga, mītne Hānu dzimtai Vecsalienā, ko visi sauc par Červonku.

Kalendārā vārda dienas, Mēness fāzes, svinam- un atzīmējamās dienas, norādītas valsts karoga izkāršanas dienas, aktuālā mēneša blakusmēneši.

Latvijas krāsas

Kādā krāsā ir Latvija? Pavisam vienkārši, tu teiksi. Vasarā – zaļa, ziemā balta, rudenī, nu rudenī varētu būt vairāk krāsu – gan sarkana, gan dzeltena, gan brūna...

Baltā ziema.... Cik nokrāsu ir sniega baltumam? Un saules iekrāsotās debesis, un zilās vakara ēnas, un žilbinoši vizuļojošā sarma... Un vasarā? Zaļā ir tikai viena no daudzajām krāsām! Puķu raibums un debesu un ūdeņu zilums, un bezgalīgi skaistie Latvijas mākoņi – ne aprakstīt, ne izstāstīt, ne parādīt visu to krāšņumu! Maza mazītiņa daļa Latvijas krāsu lai priecē tevi kalendāra lappusēs!

Kalendārā atrodams oficiālais Latvijas kalendārvārdu saraksts, katram mēnesim pievienots iepriekšējā un nākamā mēneša kalendārs, Mēness fāzes, astronomisko gadalaiku sākuma datums un laiks, oficiālās svinamās un atzīmējamās dienas; norādīti datumi, kad jāizkar valsts karogs. Te atradīsi arī kopējo 2019. un arī 2020. gada kalendāru.

Sendienas un mūsdienas

Latviešu senie svētki, ticējumi un laika zīmes

Mērvienības senāk un tagad

Mūsdienu atzīmējamās dienas, to nozīme

Senāk ļaudis savu saimniecisko un garīgo dzīvi pakārtoja norisēm dabā, Saules un Mēness gaitas noteiktam kalendāram. Dzīvojot saskaņā ar dabas likumiem, ikvienai parādībai un dzīvai būtnei bija sava goda diena. Bez galvenajiem svētkiem bija vēl arī citas dienas, kurās tika vērotas zīmes un veikti īpaši rituāli. Dainas, teikas, mīklas, ticējumi un šie rituāli glabā tautas seno pasaules uztveri. “Sendienās” var atrast ticējumus, ierašas un varbūt kādu sev noderīgu padomu, ko izmantot un izmēģināt.

Pasaule mainās. Laika gaitā daža savulaik svarīga diena no cilvēku atmiņas zūd, cita nāk vietā. Un vai nav tā, ka pie dažām kalendārā ierakstītajām dienām esam tik pieraduši, ka pat nepadomājam, kas ir tas notikums, kuram veltīta atceres diena? Savukārt, uzzinot skaidrojumu dienas būtībai, pilnībā mainām savu attieksmi pret to? Kalendārs būs mazs ceļvedis daudzveidīgajā mūsdienu svinamo un atzīmējamo dienu pasaulē, bet ko svinēt, atzīmēt, atcerēties – tas katra paša ziņā.

Mainoties sabiedrībai, mainās tāda ikdienišķa "lieta" kā mērvienības. Tieši tāpat kā piemirstās senču svinamdienas, arī senās mērvienības atrodamas tikai vecās recepšu grāmatās un romānos par seniem laikiem. Toties ikdienā ienāk ne tikai preces no visas pasaules, bet arī mērvienības, kuru attiecību pret ierastajām ne vienmēr "zinām no galvas". Kalendārā atradīsi senās un mūsdienu mērvienības un to savstarpējo sakarību.

Latvijas daba Dzīvnieki

Runājot par dzīvniekiem, vispirms prātā nāk lielie meža iemītnieki, ko mācīti ļaudis dēvē par zīdītājiem. Esot mežā, pļavā vai pie upes, skaties vērīgi, ieklausies skaņās, un kas zin, varbūt laimējas ieraudzīt kādu meža mātes lolojumu, bet 2019. gada kalendārā "Latvijas daba. Dzīvnieki" tevi gaida tikšanās ar 14 dzīvniekiem: gan labi pazīstamo pukšķinātāju ezi, gan kuplastīti vāverīti, ar garausi zaķi, ar noslēpumaino alu arhitektu āpsi un uzmanīgo lielo kaķi lūsi, tāpat ar ūdens iemītniekiem – bebru un ūdru, ar vareno plēsēju kārtas pārstāvi brūno lāci un rudo lapsu, mīlīgo roņu mazuli un, protams, gada dzīvnieku – cūku, šoreiz gan tie ir mežacūkas raibie sivēntiņi. Kalendārā atrodama arī informācija un interesanti fakti par katru šo sugu.

Kalendāra daļā vārda dienas, svinamās un atzīmējamās dienas, karoga izkāršanas dienas; Mēness fāzes, kā arī katram mēnesim papildus +/- mēnesis.

Latvijas daba Koki

Vai esi pamanījis, kāda izskatās maza, tikko savu dzīvi uzsākusi priedīte? Tā nemaz nelīdzinās varenajiem "mastu kokiem" vai arī kuplajai "vecmāmiņai-priedei", kas brīvi aug klajumā uz visām pusēm stiepjot savas zaru rokas. Kas zina, kāda izaugs mūsu mazā kalendāra modele... Un koku patriarhs ozols – skaists un varens gan vasaras lapu zaļumā, gan sarmainā ziemas rītā. Atgāz galvu un paskaties koku lapotnē agrā pavasarī, kad tikko pārsprāguši pumpuru mētelīši, kad trakais zaļums vēsta: viss būs! Skaistais lapošanas laiks ir sācies!

Kalendārā "Latvijas daba. Koki" ik mēnesi kāda Latvijas ainava un, protams, koks kā galvenais attēla akcents. Kalendāra daļā vārda dienas, svinamās un atzīmējamās dienas, karoga izkāršanas dienas; Mēness fāzes, kā arī katram mēnesim papildus +/- mēness. Kopējais 2019. gada un 2020. gada kalendārs.

Latvijas daba Ūdeņi

Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme: avoti, upes un upītes, vecupes un ezeri, dīķi, karjeri, kanāli, grāvji... un kur tad vēl jūra un pazemes ūdeņi. Un katram no tiem piemīt īpatnējs, tikai tam raksturīgs skaistums. Ceļinieks atpūtas vietu cenšas izvēlēties pie ūdeņiem, ne tikai lai noskalotu ceļa putekļus un veldzētos, bet arī tādēļ, ka ūdens mūžīgā kustība un dzīvība sniedz baudījumu, palīdz atgūt spēkus. Latvijas garākā upe Gauja, kas līkum-līkumiem no Vidzemes augstienes dodas uz jūras līci, mierīgā un plašā Lielupe, Salaca, kuras krastos esot vairāk nekā 200 smilšakmens atsegumu, mazā Kuja, kuras krastus savieno vairāki interesanti tilti, un vēl mazākā Strīķupīte, kuru dažkārt par Vaidavu dēvē, un pavisam sīkie strautiņi, kas plūst pāri Raunas Staburaga šūnakmeņiem... Latvijā esot ap 12 500 upes, strauti, urgas, kanāli un lieli grāvji.

Ar ezeru uzskaitījumu ir sarežģītāk un vispār nav uzskaitīti nedz mazie ezeriņi un purvu akači, nedz piemājas dīķi. Bet, ja kaut kas nav oficiālos reģistros, tas nenozīmē, ka savējiem tas būtu mazāk mīļš.

Kalendārā "Latvijas daba. Ūdeņi" ne tikai skaisti dabasskati ar ūdeņiem, bet arī interesanta informācija un mazliet folkloras par kalendāra attēlos redzamo.

Kalendāra daļā vārda dienas, svinamās un atzīmējamās dienas, karoga izkāršanas dienas; Mēness fāzes, kā arī katram mēnesim papildus +/- mēnesis.

Kaķa padomi

Noslēpumains, bet ļoti atklāti izrāda savu attieksmi, neatkarīgs, reizēm pat spītīgs, uzņēmīgs un vienlaikus slinks, viltīgs, ar lielu pašcieņu, mīļš un graciozs, pašpietiekams, reizēm uzbāzīgs un apnicīgs, savas tiesības aizstāvot, var parādīt arī zobus un nagus, bet viņa murrāšana ir tik nomierinoša.

Kaķi ir vienīgie dzīvnieki, kuri, dzīvojot blakus cilvēkam daudzus tūkstošus gadu, tā arī nav kļuvuši par “īstiem mājdzīvniekiem”. Ne velti saka, ka ne jau cilvēks izvēlas kaķi, bet kaķis – sev māju un “apkalpojošo personālu”, un pamazām ietekmē tā raksturu un dzīves stilu. Pastāv uzskats, ka kaķumīļi ir zinātkāri, vērīgi un taisnprātīgi cilvēki, kas pārliecinoši iet uz savu mērķi. Viņi ir uzticīgi, spējīgi uz lielu mīlestību un patiesu draudzību. Un ik dienu no sava mīluļa viņi var iemācīties kaut ko jaunu.

Latvijas daba Putni

Vai zināji, ka Latvijā ligzdo divas gulbju sugas - paugurknābja un ziemeļu gulbis? Ieskaties uzmanīgi, kad nākamreiz tos redzēsi. Un, ka gulbji ir tik labi lidotāji, ka spēj sasniegt ātrumu 70–90 kilometru stundā. Droši vien nezināji arī to, ka klimatisko izmaiņu rezultātā pie mums sācis ligzdot mazākais Eiropas putns (sver tikai ap 6 g) sārtgalvītis un ka pīļu dzimtas zosveidīgais putns meža pīle jeb mercene ir lielākās daļas mājas pīļu šķirņu priekštece. Šie un vēl citi interesanti fakti kalendārā "Latvijas daba. Putni".

Kalendārā kā ilustrācijas izmantotas Latvijas Dabas muzeja fotogrāfu amatieru darbu konkursa “Mans putns 2018” godalgotās fotogrāfijas.

Kalendāra daļā vārda dienas, svinamās un atzīmējamās dienas, karoga izkāršanas dienas; Mēness fāzes, kā arī katram mēnesim papildus +/- mēness. Kopējais 2019. gada un 2020. gada kalendārs.

Kalendārs-plakāts Mērvienības

Divpusējs plakātveida kalendārs, kuram vienā pusē 2019. gada kalendārs. Te papildus nedēļu numerācija, oficiālās svinamās un atzīmējamās dienas, Mēness fāzes, norādīti karoga izkāršanas datumi.

Otrā plakāta pusē šobrīd un senāk lietotās mērvienības, to savstarpējā sakarība. Te arī informācija par dažām atzīmējamām dienām, kuras nav minētas oficiālajā sarakstā; uz loksnes malas lineāla (60 cm) atzīmes.

Galda kalendāri

Daba

Galda kalendārs–trīsstūris: 2018. gada decembris - 2019. gada decembris. Te atradīsiet arī kopējo 2019. un 2020. gada kalendāru.

Kalendārā: mēnešu un nedēļas dienu nosaukumi latviešu, angļu un krievu valodā; zodiaku zīmju darbības intervāli, astronomisko gadalaiku sākuma datumi un laiks, pāreja uz vasaras / ziemas laiku. Oficiālais Latvijas kalendārvārdu saraksts un skaistas dabas fotogrāfijas. Katram mēnesim pievienots iepriekšējā un nākamā mēneša kalendārs, nedēļu numerācija; Mēness fāzes, oficiālās svinamās un atzīmējamās dienas un arī dažas interesantas atzīmējamās dienas, kuras nav oficiālajā sarakstā - kā piemēram, Zemes stunda, Pūpolsvētdiena; norādīti datumi, kad jāizkar valsts karogs.

Papildus ierastajam kalendāru saturam vēl arī noderīgi telefona numuri, interneta adreses (dažādi palīdzības dienesti, stacijas, lidosta).

Stāstu brošūra – kalendārs RĪGA

Ir Rīgas kalendāri un ir grāmatas un brošūras par Rīgu, bet šis izdevums ir "divi vienā". Spirāļotā brošūrā ir 18 miniatūras un vairāk nekā 160 attēli par Rīgas pagātni un šodienu: par namiem, ielām un laukumiem, parkiem un tirgiem, vējrāžiem, durvīm un logiem, jumtiem un laternām... Mainās laikmeti, bet Rīga nenoveco, tā nekad nebūs gatava – tā tikai uzkrāj sevī katras rīdzinieku paaudzes veidoto un stāsti turpinās.

Brošūrā starp teksta – attēlu lappusēm iespirāļotas kalendāra lapiņas.

Stāsti un kalendāra daļa ir angļu – vācu – latviešu valodā.

Kalendārs 2018. gada jūlijs – 2019. gada decembris (18 mēneši). Kalendārā nedēļa sākas ar svētdienu, pie atbilstošiem datumiem Mēness fāzes un katram mēnesim pievienots iepriekšējā un nākamā mēneša kalendārs.

2020. gada 1. janvārī, atdalot izdevumam "nodzīvoto laiku" – kalendāra lapiņas un pamatni, paliks brošūra, kura turpinās stāstīt par pilsētu Daugavas krastā un aicinot te atkal atgriezties.

Ar piezīmju blociņu

"Divi vienā" - kalendārs un uz tā pamatnes pagarinājuma blociņš - piezīmju lapiņas vienmēr "pie rokas".

Kalendāram viens un tas pats mēnesis skatāms no abām "jumtiņa" pusēm.

Mēneša un nedēļas dienu datumi latviešu, angļu, vācu un krievu valodā, oficiālais Latvijas kalendārvārdu saraksts.

Katram mēnesim pievienots iepriekšējā un nākamā mēneša kalendārs, nedēļu numerācija; Mēness fāzes, astronomisko gadalaiku sākuma datums un laiks, pāreja uz vasaras / ziemas laiku; oficiālās svinamās un atzīmējamās dienas; norādīti datumi, kad jāizkar valsts karogs.

Te atradīsiet arī kopējo 2019. un arī 2020. gada kalendāru.

Mazais galda

Kalendāra mēnešu lapiņas krāsainas. Kalendāram viens un tas pats mēnesis skatāms no abām "jumtiņa" pusēm.

Mēneša un nedēļas dienu datumi latviešu, angļu, vācu un krievu valodā, oficiālais Latvijas kalendārvārdu saraksts.

Katram mēnesim pievienots iepriekšējā un nākamā mēneša kalendārs, nedēļu numerācija; Mēness fāzes, astronomisko gadalaiku sākuma datums un laiks, pāreja uz vasaras / ziemas laiku; oficiālās svinamās un atzīmējamās dienas; norādīti datumi, kad jāizkar valsts karogs.

Te atradīsiet arī kopējo 2019. un arī 2020. gada kalendāru.

Kabatas kalendāri

Kabatas kalendāri "Rīga"

Kabatas kalendāri